Jāņa Čakstes mazmazmeitas Krīstīnes Čakstes referāts

Mūsu dzimtas vārdā, vēlos pateikties Jums visiem par to, ka šodien esat šurp atnākuši, un mums ir liels prieks par to, ka mūsu vecvectēvam ir izrādīta tik liela cieņa un uzmanība. Ko Jānis Čakste būtu darījis, ja šodien būtu vēl bijis dzīvs? Ko viņš būtu iesācis šajā laikā, kad Latvija ir krīzes pārņemta?

Man, protams, nav ne mazākās jausmas par to. Taču, ja es mēģinātu iztulkot to, ko lasīju par savu vecvectēvu un kas ir veidojis manu bērnību, un kā tiku audzināta, domāju, ka viņš būtu domājis un rīkojies šādi:

1. Vējš pūš mums visiem vienādi. Jānis Čakste ne reizi nebūtu apsēdies un sūdzējies par vēju vai arī par to, ka tas pūš no nepareizās puses. Jānis Čakste raudzīja, lai buras tiktu uzliktas pareizi un izmantoja vēju, kā līdzekli, lai sasniegtu iecerēto galamērķi. Ar šo es vēlos Jums pateikt to, ka Jānis Čakste nekad neapstājās un nesūkstījās par to, cik viss ir slikti, bet viņš uzņēmās iniciatīvu, lai rastu vislabāko risinājumu jebkurā situācijā. Viņš pilnībā bija uzņēmies atbildību par sevi un citiem, un ar vislabākajiem nodomiem darīja visu, lai, nesavtīgu mērķu vadīts, sekmētu labākas sabiedrības veidošanos.
2. Tad, kad pienāktu sliktie laiki, Jānis Čakste būtu ieguldījis jaunatnē un izglītībā. Jaunatne ir Latvijas nākotne, un izglītība ir vienīgais ceļš, kas būtu ejams uz sabiedrības attīstību.
3. Godīga rīcība. Visās spēlēs svarīgi ir spēles noteikumi un ir svarīgi spēlēt pēc tiem. Godīga rīcība nozīmē to, ka ikviens pārzina spēles noteikumus un tos ievēro. Ja kāds neievēro šos noteikumus, tas tiek izslēgts no spēles. Taisnība vienmēr uzvarēs, neatkarīgi no tā, vai tiek spēlētas biznesa, politikas vai ģimenes attiecību spēles.
4. Īstais cilvēks, īstajā vietā. Jānis Čakste zināja to, ka ikviena cilvēka prasmes, zināšanas un pieredze ir tās lietas, kas nosaka, kāds cilvēkam būs darbs. Labs skolotājs ir tas, kurš dedzīgi iesaistās bērnu izglītošanā, labs cepējs prot izcept maizi, uzņēmējs attīsta uzņēmējdarbību un politiķi nodarbojas ar politiku. Lomas nedrīkst mainīt un samaisīt. Skolotājam nav jācep maize un, vēl jo vairāk, uzņēmējam nav jābūt politiķim - vai otrādi. Ja ikviens koncentrējas uz to, ko prot vislabāk, veiksmīgāk attīstās valsts un sabiedrība kopumā.

Nobeidzot:

Jānis Čakste būtu teicis: Latvija šobrīd atrodas smagā krīzes situācijā. Taču, krīze ir iespēju laiks. Pastāv iespējas veidot Latviju, kā mūsdienīgu valsti, kas nepārtraukti attīstās un kļūst arvien konkurētspējīgāka. Veidot tādu valsti, kurā cilvēki nebaidās uzņemties iniciatīvu, atbildību par sevi un turpina sevi izglītot. Veidot tādu valsti, kurā godīga rīcība ir visa mēraukla.

Šī skaistā diena ļauj nedaudz aizmirst par to, ka patiesībā tepat vien tuvojas rudens un ziema. Mūs sagaida tumsa un aukstums. Taču, tieši tāpat kā visus iepriekšējos 6000 gadus, ziemu un aukstumu nomainīs siltā un gaišā vasara.

Un līdzīgi, kā pēc katras ziemas, pienāk pavasaris, tā arī pēc ekonomiskās krīzes, kurā mēs šobrīd atrodamies, pienāks Latvijas izaugsmes laiks, kas sniegs jaunas un lieliskas iespējas. Ceļš uz šo izaugsmi ir nepārtraukts smags darbs, iniciatīvas uzņemšanās, izglītošanās un godīga rīcība. Parafrāzējot kādu citu ievērojamu valstsvīru, kurš reiz ir teicis: tā vietā, lai mēs jautātu, ko Latvija mums var dot, būtu jājautā pašiem sev – ko mēs varam darīt mūsu Latvijas labā?

Latviešu tauta ir unikāla un stipra tauta. Mēs esam pārdzīvojuši daudz lielākas grūtības nekā tās, kas ir tagad. Mēs pārvarēsim arī šo krīzi. Latviju sagaida gaiša nākotne.

Kristīne Čakste
Referāts lasīts 2009.gada 14.septembrī, Jāņa Čakstes 150. gadadienā